Nekad nesakiet savai mammai šīs frāzes, tās salauzīs viņas sirdi

Kādu dienu viņas vairs nebūs, un par visu vairāk mēs nožēlosim, ka nepaspējām palūgt piedošanu par šiem vārdiem…

Laiks ir nežēlīgs, agrāk vai vēlāk tas atņem mums vistuvākos, viņu vidū arī visdārgāko un tuvāko cilvēku –
mammu. Viņa ir visīpašākais cilvēks pasaulē, jo dod mums dzīvību, audzina mūs, izrāda uzmanību, kuras cena ir pašas nodzīvotie gadi. Jā, tā dara visas īstas mammas un viņu ieguldījums mūsu attīstībā nav samērojams ne ar ko citu. Viņas ir pie mūsu slimības gultas, pie loga, kad nepārrodamies mājās pārnakšņot. Viņas ir klāt visos mūsu sasniegumos, tajos brīžos kļūstot par vislaimīgākajiem cilvēkiem pasaulē.

Bet mēs…tik reti sakām tos banāli maigos vārdus, ka mīlam viņas, ka viņa ir pati brīnišķīgākā, pati vajadzīgākā. Ir vērts aizdomāties…

Dzīvē, protams, mēdz gadīties visādi. Dažreiz esam nevajadzīgi cietsirdīgi, kad dusmās izmetam kādu frāzi, aizvainojot mammu līdz asarām. Un var pienākt brīdis, kad vairs nebūs kam lūgt piedošanu…

“Man nav laika…”

Mamma iznēsāja mūs deviņus mēnešus, negulēja naktis, kad bijām mazi, strādāja divos darbos, lai samaksātu par angļu valodas privātskolotāju… Cēlās līdz ar ausmu, bet naktīs vārīja zupu un gatavoja krājumus ziemai, lai gan patiesībā vienkārši gribēja apgulties un… nomirt. Nu, vai arī no pārguruma ne ar vienu nesarunāties. Bet viņa vienmēr uzklausīja mūsu stāstus, žēloja, sildīja ar savu mīlestību un ne reizi uz mūsu lūgumu neatbildēja ar frāzi “man nav laika”.

“Es tevi neieredzu…”

Bet viņa mūs mīl. Neskatoties ne uz ko. Lai arī kas mēs nebūtu – veiksmīgs biznesmenis, kurš mēnešiem ilgi pavada komandējumos, pieticīgs klerks vai arī pilnīgs neveiksminieks, kurš lūdz naudu saviem vecākiem – pensionāriem.

“Šito es neēdīšu…”

Nu tad ej un pagatavo pats! Lai pagatavotu šīs pieticīgās vakariņas, mamma pie plīts nostāvēja vairākas stundas. Nepatīk? Pamēģini, varbūt sanāks labāk?!

“Tu mani par tādu izaudzināji…”

Varbūt mamma arī ir pieļāvusi kādu kļūdu mūsu audzināšanā (pārāk bargi sodījusi, nav veltījusi pietiekami daudz uzmanības), bet viņa no sirds centusies izaudzināt mūs par cilvēkiem ar lielo “C”. Un ja paši saprotam, ka neesam pati pilnība, nekas taču netraucē mums pilnveidoties. Esam taču pieauguši cilvēki!

“Tu nekad neesi mīlējusi tēti…”

Ja jau nebūtu mīlējusi, tad jau mēs nebūtu nākuši pasaulē.

“Tēvs pareizi darīja, ka pameta tevi…”

Tas ir visbriesmīgākais, ko var pateikt sievietei. Kādreiz māte satika tēvu un iemīlēja viņu. Iemīlēja tik stipri, ka gribēja no viņa bērnu. Tā mēs nācām pasaulē. Abi vecāki ir pieļāvuši kļūdas. Kad tēvs pameta mammu, viņa ļoti pārdzīvoja, lai gan centās to neizrādīt. Un pa naktīm ilgi raudāja spilvenā… Un, iespējams, raud joprojām…

“Tu vienalga nesapratīsi…”

Un pat ja tā?! Mamma vienmēr cenšas saprast. Un bieži vien ne tikai saprast, bet arī rast attaisnojumu.

“Tu pārāk maz lasi…”

Bet vai mēs maz zinām, cik sludinājumu ir izlasīts, lai atrastu šo mazo dzīvoklīti, kurā ir tik mājīgi jau daudzus gadus? Cik kulinārijas recepšu izlasīts, lai pagatavotu visas garšīgās maltītes?

“Tu esi neizglītota. Pat augstskolu neesi beigusi!”

Par to mamma ir izgājusi tādu dzīves skolu, kāda mums pat sapņos nav rādījusies! Un, starp citu, ar savu “neizglītoto prātiņu” ir radusi iespēju nopelnīt naudu mūsu izcilajai izglītībai.

Piedod, bet neatbraukšu uz tavu dzimšanas dienu/Jauno gadu/ Mātes dienu…”

Ikviena māte izjūt šoku, kad saprot, ka viņas mīlulis beidzot ir pavisam pieaudzis. Pēdējos divdesmit (dažreiz pat vairāk) gadus visas viņas domas ir bijušas tikai par un ap mums. Kā dzīvot tālāk?… Pamazām mamma atkal mācās dzīvot sev, bet mūsu atbraukšanu gaida ar milzīgu nepacietību.

“Es nezvanīju tev, jo biju ļoti aizņemts…”

Bet mamma bija slima, jutās vientuļa, knapi “izvilka” līdz algai/pensijai, aizņēmās no kaimiņienes jau trešo mēnesi pēc kārtas…

“Tu nesniedzi man pietiekami daudz mīlestības…”

Mīlēja kā mācēja… Var jau būt, ka ne tik stipri, kā mēs būtu vēlējušies, bet par to no visas sirds…

“Tu izskaties ļoti slikti…”

Pirmkārt, mamma ir sieviete, un tāpēc kritika par viņas ārējo izskatu ir īpaši sāpīga tēma. Un SPA viņa, iespējams, neapmeklē viena absolūti triviāla iemesla dēļ – tam nepietiek naudas.

“Atvaļinājuma laikā pie tevis nebraukšu, labāk uz jūru…”

Ļoti žēl! Mammai tagad ir īpaši vientuļi un gribētos, lai uz pāris dienām māja atkal būtu pilna ar smiekliem, lai pie galda atkal pulcētos visa ģimene. Ne jau visu mūsu atvaļinājuma laiku, bet tikai uz pāris dienām…

Tu man sabojāji dzīvi. Tu man neesi māte…”

Tā savai mammai teikt nedrīkst! Nedrīkst, un punkts! Bez komentāriem. Ja piekrīti padalies ar šo rakstu!

Жми «Нравится» и получай только лучшие посты в Facebook ↓

Nekad nesakiet savai mammai šīs frāzes, tās salauzīs viņas sirdi
Adblock
detector